Tuesday, March 3, 2009

Spiningošana pamatzināšanas

Spiningošanu var uzskatīt par vienu no sportiskākajiem makšķerēšanas veidiem, tikai mušiņmakšķerēšana atstāj sportiskāku iespaidu. Par spiningošanu varētu uzskatīt makšķerēšanu velkot ēsmu, ietinot auklu. Spiningošanas galvenā doma ir imitēt kustīgu "barību" plēsīgajām zivīm, spēlēt uz to refleksiem. Spiningošanas rīkus piemeklē atkarībā no spiningošanas stila. Vieglo spiningu parasti izmanto asaru, foreļu un sapalu spiningošanai. Tas nenozīmē ka ar šādu spiningu var vilkt tikai mazas zivis, šāds spinings ir piemērots vieglas ēsmas iemešanai. Kāts var būt vienrocīgs vai divrocīgs, atkarībā no makšķernieka ieradumiem un fiziskā spēka. Parasti līdz 2.10m garš, piemērots līdz15g svara iemešanai. Aukla - monofīlā 0.15÷0.2mm. Metāla pavadiņu nelieto. Bezinerces spole no 2000, 2500 sērijas Kā ēsmu izmanto sīkus rotējošos vizuļus (0÷2Nr.), arī voblerīšus, gumijzivtiņas, devonus un citus atbilstoša svara mānekļus. Nepieciešamības gadījumā pie auklas piestiprina papildus svariņu, tomēr tas palielina iespēju, ka metiena laikā vizulis sapīsies auklā. Vidējo spiningu parasti izmanto zandartu, sapalu, mežavimbu un līdaku spiningošanai. Sistēma

Kāts parasti 210÷300cm garš, divrocīgs, paredzēts 15÷35g svara iemešanai Aukla monofīlā 0.25÷0.35mm vai pītā 0.12÷0.2mm. Spole - bezinerces no 2500 vai 3000 sērijas. Derēs arī spiningošanai piemēroti multiplikatori. Kā ēsmu izmanto visu veidu atbilstoša svara vizuļus, gumijzivtiņas vai ēsmas zivtiņas. Ja ir iespēja ka pieķersies līdaka, būs drošāk, ja lietosiet metāla pavadiņu. Papildus svariņi nav nepieciešami. Smago spiningu parasti izmanto līdaku, lašu, taimiņu un samu spiningošanā, kā arī spiningošanai jūrā. (Šeit nav runa par tā saucamo big game velci) Sistēma

Kāts divrocīgs, virs 2m garš, paredzēts svara virs 30g iemešanai. Aukla monofīlā 0.35÷0.5mm, vai labāk pītā 0.16÷0.35mm. Spole bezinerces no 3000 vai lielākas sērijas. Piemērotāka ir multiplikatora spole, taču jārēķinās ar tās cenu un iemetienu tehniku. Lietderīgi lietot metāla pavadiņu. Kā ēsmu izmanto lielus šūpojošos vizuļus, gumijzivtiņas un voblerus. Spiningu var izmantot makšķerēšanai jūrā, tikai tad, ja ir pārliecība ka inventārs tam ir paredzēts, it sevišķi tas attiecas uz spoli. Pretējā gadījumā sāļais jūras ūdens to ātri sabojās. Šī paša iemesla dēļ arī vizuļi pēc izmantošanas sāļā ūdenī ir jānoskalo.

Ultra vieglo spiningu lieto foreļu, ruduļu un pat visu miermīlīgo zivju spiningošanā. Kāts līdz 2.70m garš, paredzēts mazu svaru iemešanai (vēlams 1g un mazāk). Aukla monofīlā 0.1÷0.2mm, vai pītā 0.06mm. Spole - bezinerces no 1000 vai 2000 sērijas. Izvēloties spoli ieteicams pievērst uzmanību mach spolēm. Tā kā tās paredzētas makšķerēšanai ar pludiņu angļu stilā to bremze piemērota tievām auklām, kas ir liels pluss. To mīnuss ir lielais pārnesums (1:6.2), bet ir pieejamas arī ar standarta pārnesumu, tā tad arī būtu laba izvēle. Kā ēsmu izmanto ultra vieglus rotiņus, arī 00Nr., retāk 0 Nr. (MEPPS 00Nr.rotinji sver 1.5g). Efektīgi ir rotiņi ar uz trīsžubura uzsietu mušu. Oriģinālās mušas ir no stingras šķiedras lai nesakļautos rotiņu ātri velkot. Diemžēl tās traucē tādu 00Nr. rotiņu normāli iemest. Labāk uzvedās no marabu spalvām pašrocīgi uztīts trīsžuburis, samirkstot tas uzvedās kā papildus svars. Ļoti efektīgi ir sīki(zem 3cm) tvisteri un džigi komplektā ar 0.5÷2g smagu svina galvu vai volframa mormišku. Ar ultra vieglu spiningu nav problēmu iemest arī maijvaboli, lielāku kāpuru vai slieku. Tad noderēs garāks kāts efektīgākai pieciršanai. Bez paša spininga un vizuļu kastes, spiningotāja ekipējumā jābūt vēl gafam, vai uztveramajam tīkliņam un standziņām āķa izņemšanai. Ja spiningo no krasta, nostaigājot lielus attālumus, parocīga ir mušiņmakšķernieku veste. Pa daudzajām vestes kabatām sašķiro vizuļu kastītes pēc vizuļu lieluma vai tipa un tad, lai apmainītu vizuli, nebūs jānoņem mugursoma. Labi noder arī polarizētā stikla brilles. Spiningošanas tehnika ir nedaudz vienkāršojusies sakarā ar bezinerces spoļu popularitāti. Agrāk, kad spiningoja izmantojot inerces spoles, iesācēju galvenā problēma bija auklas samudžināšanās neveikli bremzējot spoli. Tagad inerces spoles (galvenokārt Krievijā ražotās "Ņevskaja" tipa spoles) vēl var redzēt velcētāju vai sevišķi taupīgu un konservatīvu spiningotāju ekipējumā. Pirms katras makšķerēšanas jāpārbauda, kā noregulēta spoles bremze. Ne vienmēr spininga vājākais posms ir aukla. Mīkstiem spiningiem tas parasti ir kāts. Tāpēc bremze jāregulē slogojot visu spiningu, nevis vienkārši pavelkot aiz auklas. Nostiep auklu 90° leņķī attiecībā pret kātu, tuvu pie maksimālā pieļaujamā, tad atlaiž bremzi līdz aukla sāk notīties no spoles. Metieni var būt dažādi - no sāna(maksimāli tālu), no augšas(maksimāli precīzi) vai no apakšas. Kādu iemetienu izmantot parasti nosaka vietējie apstākļi - krūmi pa kreisi, pa labi, aiz muguras vai virs galvas u.t.t. Vistālāk metiens izdosies, ja vizulis "aizlidos" 45° leņķī, slīpi uz augšu. Pa vējam jāmet nedaudz augstāk, pret vēju - zemāk. Izpildot metienu jāizmanto spininga kāta elastība, līdzīgi kā katapultu. Ja ēsmas svars atbilst kāta elastībai, tas izdodas pavisam viegli. Ja vizulis būs par smagu, pie sparīgākiem metieniem tie būs neprecīzi, jo kāts nevadīs vizuli bet drīzāk otrādi. Un metiens nebūs tik tāls kā ar cietāku kātu. Turpretī, ja vizulis būs pa vieglu, vai kāts pa cietu, metiena laikā kāts ar šņākoņu šķels gaisu, tomēr vizulis tālu neaizlidos. Šinī ziņā universālāki ir kāti kuriem elastīga ir spice, bet pats kāts cietāks. Taču, kā jau visi universālie rīki, arī tāds kāts zaudē salīdzinājumā ar saskaņotu kātu un svaru. Pirms vizulis iekritis ūdenī, der auklu ar pirkstu nedaudz piebremzēt, tad tas neiekritīs ūdenī plakaniski un kritiens izdosies daudz klusāks. Tāpat bezinerces spoles lociņu vēlams aizvērt ar roku, nevis izmantojot automātiku, mocīt spoli un citu makšķernieku pacietību. Kluss un precīzs metiens ir tikai daļa no nepieciešamajiem priekšnosacījumiem. Nemazāk svarīga ir vizuļa vadīšana. Ļoti izplatīta iesācēju kļūda ir sākt auklas ietīšanu tūlīt pēc vizuļa kritiena ūdenī. Būtu jāzina aptuvenais dziļums konkrētajā vietā, ko var uzzināt ļaujot vizulim vienreiz sasniegt gultni. Nākošreiz jāsāk ietīt auklu nedaudz ātrāk, ar aprēķinu, ka vizulis virzīsies ap 0.3÷1.5m attālumā no gultnes. Lai cik tas arī nepatīkami nebūtu, bet vizulis jāmet un jāvada tieši tur, kur to var visvieglāk noraut. Jāiemet pie nokrituša koka, tad jāvelk gar tā zariem, pēc iespējas tuvāk kokam un gultnei, jo tieši tur būs noslēpusies makšķerētā zivs. Pēc straumes virmojuma jāuzmin, kur atrodas sieksta vai akmeņi. Un tā nepārtraukti, metienu pēc metiena. Ne jau par velti mazo upju spiningotāji tehniskā ziņā ir galvu pārāki par ezeru spiningotājiem. Lielākā daļa plēsīgo zivju gādā sev barību tiešā gultnes tuvumā. Ja dziļums ir virs 3m, tad sapalus un salates var meklēt arī ūdens virsējos slāņos. Spiningojot upēs, jāņem vērā straumes virziens un stiprums. Pret straumi jāvelk lēnāk, pa straumi ātrāk. Ja vizulis šķērso ūdens slāņus ar dažādiem straumes ātrumiem, vilkšanas ātrumu maina tā, lai auklas nostiepums pieturētos līdzīgs, kā velkot stāvošā ūdenī. Ja vizuli velkot normālā ātrumā tas tomēr skar grunti, paceļot spininga kātu vertikālā stāvoklī vizulis peld seklāk un otrādi. Bieži lai sasniegtu vēlamo dziļumu, vizulis ir jāvelk ļoti lēni, nelīdz pat kāta spices nolaišana līdz ūdenim. Tādos gadījumos, spiningojot ar rotējošajiem vizuļiem, tie nesāk rotēt, tāpēc, pirms auklas ietīšanas, ar kātu jāizdara strauja kustība savā virzienā. Tad nebūs šaubu, vai vizulis rotē, vai nē. Ja āķis ieķeras siekstā vai aizķeras aiz akmeņa un vienīgais veids kā to atbrīvot ir vilkt aiz auklas, tad pirms to darīt, ir ieteicams izmainīt auklas vilkšanas virzienu. Piemēram - paiet pārdesmit metrus uz leju pa krastu, bet ja makšķernieks ir laivā, tad ir iespēja vilkt pretējā virzienā. Spiningojot sīkās upītēs vizuļa āķis visai bieži ieķeras ūdenī iekritušos kokos. Ja tas ir noticis līdz 4m no krasta, tad var līdzēt ar krasta krūmos nogrieztu kārti ar žākli galā. To, bīdot pa auklu, pastum vizuli auklas nostiepumam pretējā virzienā. Ir pieejami speciāli āķu atkabinātāji, kurus uzver uz makšķerauklas un piesietus atsevišķā auklā palaiž slīdēt līdz vizulim. Tad paraustot aiz vienas un otras auklas panāk āķa atkabināšanos. Ja spiningo ar dārgiem vobleriem, vietās kur draud to noraušana, ir lietderīgi padomāt par āķa atkabināšanai paredzēto piederumu iegādi, tā būs lētāk. Ja, neveiksmīgi izpildot metienu, vizuli pārmet pāri nolīkuša koka stumbram, tad nevajadzētu to lēnām vilkt atpakaļ pāri kokam, tas noteikti ieķersies. Labāk to pievilkt tuvāk kokam, līdz paliek kādi 30cm un tad izdarīt strauju rāvienu. Praktiski vienmēr, centrbēdzes spēku ietekmē, vizuļa āķis pat netuvojas kokam. Gadījumā ar daudzāķu vobleri varētu arī neizdoties. Ja pārmet vizuli pāri zariem un tas karājās zem tiem, tad vajadzētu divreiz padomāt, varbūt pareizāk būtu nevis ievilkt vizuli zaros, bet aizķert to ar kādu koku vai citu spiningu, nokabināt un caur zariem izvilkt tikai auklu. Ja tomēr vizulis ieķeras zaros un tie ir tievi, var mēģināt atbrīvot vizuli izdarot ar kātu rāvienus, līdzīgi kā ar pātagu, vienlaicīgi sekojot lai tas neskādētu spininga kātam. Izvēloties vizuļus jāņem vērā, ka katram vizuļu modelim ir savs grimšanas ātrums un auklas nostiepums, kas savukārt prasa individuālu pieeju. Spiningojot seklās upēs, kur vizuļu vadīšanas prasmei ir augstākas prasības, nav viegli, nomainot rotiņu pret vobleri, vienlaicīgi izmainīt atbilstoši vadīšanas stilu. Visuniversālākais vizulis domājams ir vidēja izmēra rotiņš. Ar to var ķert sākot no sprīža izmēra asariem un beidzot ar līdz 3kg līdakām. Lietot pavadiņu vai nē, tas ir paša makšķernieka ziņā. Vienkāršojot var teikt, ka auklu pārkodīs katra 7. līdaka. Ja lieto pīto auklu, tad varbūt katra 15. Ja spiningo ar lieliem vizuļiem un tikai līdakas, tad pavadiņu vajadzētu lietot. Turpretim spiningojot ar nelielu rotiņu, ar sapaliem, asariem vai forelēm bagātās vietās, pavadiņas lietošana ir visai nelietderīga, pavadiņa tomēr traucē. Spiningošanas vietas izvēle ir pilnīgi atkarīga no zivju sugas, kuru makšķerē. Ezeros tās ir bedres, sēkļi un citi reljefa nelīdzenumi. Tāpat arī zāļaini līči vai zāļu saliņas. Upēs izvēle ir lielāka. Dziļas atstraumes, bedres, sēkļu malas, aiz akmeņiem, siekstām, zem kokiem, mierīgi līči ar slēptuvēm u.t.t. Izvēlētā vieta jāapspiningo sākot no krastam tuvākajiem ūdeņiem. No sākuma it kā iztaustot dziļumu un to vai nav "ķērāju". Cik reizes jāmet vizulis vienā vietā nav zināms. Nav retums gadījumi, kad upē, pie telts aiz garlaicības tiek spiningots vai visu dienu un vakarā tomēr zivs ir galā. Ja vieta neierobežojās ar vienu vienīgu akmeni, tad tur var noķert ne vienu vien spuraini, vajag tikai nogaidīt kādu pus stundu. Tas attiecās arī uz līdakām, pie kam, tās ir drošākas par citām zivīm. Sapali turpretim pazūd uz ilgu laiku. Kad zivs ir pieķērusies, jānovērtē situācija, varbūt jau laicīgi jāiet pa krastu uz lēzenāku vietu, tālāk no ūdenī iekritušiem kokiem. Varbūt jāpalūdz kolēģis, lai paceļ laivas enkuru un sagatavo uztveramo tīkliņu. Ja zivi paredzēts ņemt ar roku, jau laicīgi jānoskaidro kur ieķēries āķis, var gadīties ka tas atrodas pie žaunām, tad jāuzmanās no roku savainošanas. Ja zivs noķerta ar vobleri, viens no āķiem var būt brīvs un traucēt zivi uzķert ar tīkliņu.

No comments:

Post a Comment

Post a Comment