Pludiņmakšķerēšana

Pludiņi
Pamatzināšanas

Sastāvdaļas Pludiņus izmanto sistēmas peldspējas palielināšanai. Parasti pludiņš kalpo par zivs piekošanās signalizatoru. Iespējamās pludiņa sastāvdaļas redzamas 1.attēlā. Uz pludiņu var iedarboties šādi ārējie faktori: - vējš; - viļņošanās; - ūdens kustība attiecībā pret pludiņu (straume); - zivs cope. Pateicoties pludiņu sastāvdaļu dažādiem izpildījumiem, tie paredzēti dažādiem pielietojumiem. Ķermenis Bieži vien pludiņa ķermenī ir sakoncentrēta gandrīz visa pludiņa celtspēja. Apjomīgs pludiņa ķermenis nav vēlama pludiņa sastāvdaļa, taču tas ir optimālākais veids kā palielināt pludiņa celtspēju nepalielinot pārmērīgi antenas garumu vai diametru. Ķermeņa forma stipri ietekmē kustīga pludiņa mijiedarbību ar ūdeni. Pludiņu ķermeņi izgatavošanā izmantotajam materiālam jābūt maksimāli vieglam un arī mehāniski izturīgam. Pretējā gadījumā tiek izmantots biezs aizsargslānis, kas savukārt padara ķermeni smagāku. Arvien populārāki kļūst sintētiskie materiāli. No dabīgajiem, vēl joprojām, tiek izmantots balsas koks. Pludiņa ķermeņa krāsai ir otršķirīga nozīme. Zivis neredzēs starpību, vai pludiņš būs pelēks, vai koši sarkans - tās neatšķir krāsas. Attēlā (5.at.) redzamie pludiņi zivij izskatās vienādi. Ņemot vērā, ka zivis skatoties no apakšas, redz pludiņu uz debesu fona, piemērotākā liekas gaiši zila krāsa. Līdzīgi būs ja mēs skatīsimies no neapgaismotas telpas uz logu kurā redzamas debesis. Kādā krāsā jābūt logā iekārtam priekšmetam (pludiņam), lai tas saplūstu ar debesīm? Pat balts priekšmets būs tumšāks par debesīm, par gaiši zilu nemaz nerunājot. Neredzams būs tikai pludiņš, kas izstaros tikpat gaismas cik debesis. Par piemērotu šinī gadījumā varētu uzskatīt pludiņu ar caurspīdīgu ķermeni. Ja tādas zivju sugas kā līdakas, salates, alatas, foreles un sapali ir spējīgi saskatīt priekšmetus virs sevis, tad brekšu, raudu un karūsu redzeslauks to apgrūtina. Ja tiek makšķerēts seklā vietā, vai pusūdenī, zivis var redzēt pludiņu no sāna. Skatoties uz ūdens virsmu no sāna zivis neredz debesis, bet gan gultnes atspulgu. Šinī gadījumā neuzkrītošāks būs tumšākas krāsas pludiņš, atkarībā no gultnes seguma. Ja pludiņš ir liels, ieteicamāks būs raibs krāsojums. Caurspīdīgs pludiņš ir universālāks. Jautājums par zivju krāsu redzi gan vēl ir diskutējams. Antena Pludiņa antena palīdz kontrolēt zivs copi, pateicoties mazākam diametram salīdzinājumā ar pludiņa ķermeni. Tā ,copes laikā, paceļas un iegrimst daudz vairāk nekā ja antenas nebūtu un copi kontrolētu pēc pludiņa ķermeņa iegrimes. Pludiņa antena praktiski ir ķermeņa turpinājums. Antenai jābūt gatavotai no izturīga materiāla. Ar vieglu antenu aprīkots pludiņš būs stabilāks un tas labāk lidos. Parasti tievas antenas ir gatavotas no metāla stieples, sintētiskās šķiedras vai plastmasas. Resnākas - no koka, sintētiska, poraina materiāla vai pāva spalvas. Antenas krāsai jābūt labi saskatāmai konkrētos makšķerēšanas apstākļos. Viss universālākā ir koši sarkana krāsa. Parasti antena ir redzama uz debesu vai pretējā krasta atspulga fona (skat. attēlu). Tumšam fonam bieži izmanto dzeltenu, gaišam fonam melnu, ņirbošā ūdenī sarkanu antenu. Tumsā var lietot pludiņus ar fosforizējošu antenas klājumu (pirms katras iemešanas to ar kabatas lukturīti "uzlādējot"). Ērtāk ja antenas zemūdens daļa ir krāsota citā krāsā, būs vieglāk ievērot svariņa pieskaršanos gruntij, par copi "uz pacelšanu" nemaz nerunājot. Ķīlis Pludiņa ķīlis palīdz pludiņam noturēt vertikālu stāvokli. Smagāks un garāks ķīlis būs efektīvāks. Pieturot straumē labāks būs tievs ķīlis. Parasti tas ir gatavots no metāla stieples, retāk no plastmasas, šķiedras vai koka. Stabilizators Lidojuma stabilizators uzlabo pludiņu aerodinamiskās īpašības, līdzīgi kā šautriņai. Praktiski visi pludiņi makšķerēšanai tālāk par 30m ir ar tiem aprīkoti. Viss trauslākā pludiņu sastāvdaļa. Vējainā laikā stabilizatoram jāatrodas vismaz 1cm zem ūdens līmeņa. Viļņainā laikā stabilizatori traucēs, labāk ja tie būs mazāki un zemāk. Papildus svars Papildus svars pludiņam nepieciešams, lai tāla metiena laikā tas neatpaliktu no pārējās sistēmas. Papildus svars var būt salikts no vairākām gredzenveida plāksnītēm, kuru daudzumu var regulēt, tā mainot pludiņa svaru. Papildu svars parasti ir gatavots no misiņa vai svina. Materiālam nav būtiska nozīme. Svins būs smagāks (labāks maināmajām daļām), misiņš - cietāks (labāks fiksējošajam uzgrieznim). Gadījumiem, kad maksimāli jāsamazina svars, paredzēti alumīnija fiksējošie uzgriežņi. Papildpludiņš Papildpludiņš, piestiprināts pie tievākas antenas, uzlabo pludiņa saskatāmību, nesamazinot jutību. Copes brīdī, papildpludiņam sasniedzot ūdeni, jutība krasi samazinās un pludiņš nepazūd no redzeslauka (laba izvēle makšķerējot uz "dzīvo"). Papildpludiņam jābūt gatavotam no viegla materiāla. Vējainā laikā liels papildpludiņš mazinās pludiņa stabilitāti (tas sasvērsies). Viļņainā laikā tieva antena ar papildpludiņu ir laba izvēle, ja makšķerē vidējā vai tālā distancē. Papildpludiņus var iegādāties veikalā atsevišķi. Tas dod iespēju operatīvi palielināt saskatāmību vai izmainīt antenas krāsu. Bura Bura pastiprina pludiņa "buras efektu". Izmanto lai "laistu pa vējam" (piemēram ezerā uz "dzīvo" copējot asarus). Palielina pludiņa saskatāmību nesamazinot jutību (mazs tilpums pie lielas virsmas). Barotava Barotava vairāk ir gruntsmakšķeru piederums, tomēr makšķerējot plēsīgās zivis uz dzīvu vai beigtu zivtiņu, barotavā ievietotā, smalkā barība, piesaistīs sīkās zivteles, tātad arī plēsīgās. Ar barotavu aprīkots pludiņš ir pārāk masīvs un skaļš lai to izmantotu miermīlīgāku zivju makšķerēšanā, tomēr nopērkami arī tādi. Auklas stiprinājumi Stiprinājumi mēdz būt gan gredzenu, gan caurumu, gan uzmavu veidā - atkarībā no paredzētā pludiņa pielietojuma. Vējainā laikā labāki ir pludiņi ar vienu stiprinājumu - pašā apakšā. Pieturēšanai straumē der pludiņi ar stiprinājumu apakšā un pie antenas pamata. Fiksētajiem pludiņiem, ar diviem stiprinājumiem, augšējā stiprinājuma atrašanās vieta krasi iespaido pludiņa uzvedību pieturot straumē.

Pludiņu izvēle Ideāls pludiņš neeksistē, tāpēc izvēle ir viens vienīgs kompromiss. Izvēle jāizdara atkarībā no makšķerēšana apstākļiem un stila. Kādiem no kritērijiem jādod priekšroka. Vējš Vējš ne tikai iedarbojas uz pludiņa virs ūdens esošo daļu, bet arī rada ūdens virsējā slāņa (dažu cm biezumā) kustību. Makšķerējot mierīgā ūdenī vai bez pieturēšanas straumē, izvēle nav grūta. Lai vējš neguldītu pludiņu, antenai jābūt tikai nedaudz virs ūdens, tik cik to ļauj viļņi. Papildpludiņa izmēram jābūt minimālam, jo augstāk virs ūdens tas atradīsies, jo sliktāk. Lai vēja radītais, kustīgais ūdens virsslānis nestumtu pludiņu, tajā var atrasties tikai tievas(ar mazu pretestību) pludiņa daļas. Pietiekoši, ja tā būs garas antenas zemūdens daļa. Ja pludiņam ir lidojuma stabilizators, tam ir jābūt vismaz 1cm zem līmeņa. Arī pludiņa ķermeņa augšdaļai, ja tā atrodas tuvu ūdens līmenim, jābūt ar mazāku diametru. Makšķerēšanai vējā paredzētam pludiņam vajadzētu būt ar auklas stiprinājumu apakšdaļā, lai aukla (virzienā uz spoli) atrastos zem kustīgā ūdens slāņa. Šādos apstākļos tālākai distancei (arī Match) piemērots būs parasts Wagler tipa pludiņš ar tievu antenu. Ja kopā ar vēju sākusies ūdens kustība, maz līdzēs nekustīgi nostiprināts slaids pludiņš ar diviem stiprinājuma punktiem. Kompaktāka forma būs efektīvāka (2.at.)

Viļņošanās Viļņi plašākos ezeros ir ļoti bieži. Makšķerējot atklātākās vietās protams bez viļņiem traucē arī vējš. Viļņi uz pludiņu iedarbojās kā straujas ūdens līmeņa maiņas. Ūdenslīmenim paaugstinoties pludiņš atkarībā no iegrimstošās antenas daļas celtspējas, paceļas kopā ar ūdeni. Ūdenslīmenim krītot pludiņš atkarībā no antenas atkailinātās daļas celtspējas nolaižas kopā ar ūdeni. Ja šajā brīdī kāds no svina svariņiem pieskaras gruntij - pludiņš sagāžas uz sāniem. Liela ietekme ir arī visas sistēmas inercei (masai).

Var izvēlēties pludiņu, kas šūposies kopā ar viļņiem, minimāli mainot iegrimi (4.at. A). Tādā gadījumā kopā ar pludiņu šūposies arī visa sistēma, ēsmu ieskaitot. Ja asaru un citu plēsīgo zivju makšķerēšanā tas netraucē, vai palīdz, tad tādu miermīļu kā līņu, karpu vai brekšu copēšanai tas noteikti nenāks par labu. Pat ja ēsma gulēs uz grunts, zivs to pavelkot ātri vien nonāks saskarē ar "raustīgo" svariņu. Sīkas, asas copes šāds pludiņš uzrādīs saskatāmāk. Izvēloties pludiņu ar tievu, garu antenu (4.at. B), var panākt, ka pludiņš nereaģēs uz viļņiem - antenas celtspējas ietekme ir niecīga salīdzinājumā ar sistēmas kopīgo masu. Palielinot pludiņa ķermeni un svina svariņu daudzumu, tā palielinot sistēmas masu, var panākt vēl lielāku stabilitāti viļņos. Jo sīkāki viļņi jo mazāka nepieciešamā sistēmas masa. Protams pārlieku lielu masu sajutīs arī zivis. Pludiņa zemūdens daļai jābūt daudzkārt garākai par virsūdens daļu. Pretējā gadījumā pludiņš starp viļņiem gāzīsies uz sāniem, īdzīgi kā 4.at. C. Tad pamanīt sīkākas copes būs praktiski neiespējami. Ja pludiņš izvēlēts un nobalansēts pareizi, tas viļņiem "iet cauri" necilājoties, tikai nedaudz nosveroties viļņu virzienā. Izskatīsies it kā uz katru vilni būtu cope, bet praksē tas netraucē pamanīt zivs darbību ap ēsmu, tikai nedaudz jāpierod. Ja vajadzīgs palielināt antenas diametru, tad tas jādara ar caurplūstošajām antenām (11.at.) Iespējamie pludiņu varianti makšķerēšanai viļņos redzami 3.at. Pie kam, labajā puse esošais Driftbeeter būs piemērots arī vējam. (Tievās antenas dēļ to būtu grūti nobalansēt, tādēļ tas ir jābalansē līdz iegrime ir līdz ar papildpludiņu. Tad dziļumu ieregulē tā, ka apakšējais sistēmas svariņš atrodas uz grunts, bet ūdenslīmenis ir kādus dažus centimetrus zem papildpludiņa).

Ūdens kustība Lai izvairītos no pludiņa sasvēršanās ķermeņa formai jābūt kompaktai, pēc iespējas tuvāk punktam no kura iziet aukla uz spoli (7.at.). Tāpat sasvēršanos mazina garāks un tievāks pludiņa ķīlis, tas padara pludiņa stāvokli atkarīgu no auklas nostiepuma virziena. Pludiņam jābūt ar vismaz diviem auklas stiprināšanas punktiem. Viens no piemērotiem variantiem redzams 6.at. Protams auklai jābūt maksimāli tievai, pretēja gadījumā jāpalielina pludiņa celtspēja un svariņu svars. Bet tā jau ir cita tēma - (Makšķerēšanas veidi > Pludiņmakšķerēšana > Pludināšana). Karogveida pludiņi ir laba izvēle makšķerēšanai ar pieturēšanu (mazjūtīgi pret pieturēšanu straumē). Tomēr pludināšanai tie nederēs tieši savas formas dēļ. Pludinot aukla netiek nostiepta virzienā uz augšu, paralēli straumei, bet gandrīz horizontāli, virzienā uz krastu un uz to iedarbojas straume. Pludināšanai stiprākā straumē derēs apaļāki pludiņi. ar lielākām "glisēšanas spējām", tā saucamie vimbu pludiņi. Tie ir mazjūtīgi, bet tāds ir kompromiss. Ļoti būtiski pludiņa uzvedību straumē iespaido augšējā auklas stiprinājuma atrašanās vieta. Ja tas atradīsies pārāk zemu, pludiņš pieturēšanas brīdī iznirs no ūdens un otrādi - ja pa augstu, tas iegrims. Optimāla stiprinājuma vieta katrai pludiņa formai ir individuāla, tā atkarīga arī no pludiņa iegrimes miera stāvoklī. Kompaktākas formas pludiņu tas ietekmē vairāk. Makšķerējot mutuļojošā straumē (piem. aiz krācēm) parasti ļauj pludiņam brīvi peldēt, jo pieturot tas sāk svaidīties un cilāties. Tādos gadījumos izmanto mazjūtīgus pludiņus ar īsu un kompaktu antenu. Jutība Pludiņa atsaucību uz zivs copi ir grūti formulēt kā parametru. Ar jutību šeit apzīmēsim pludiņa spēju vizuāli uzrādīt pēc iespējas vājāku copi. Lietderīgi būtu jutību sadalīt divās daļās: 1. no statiskās pretestības atkarīga jutība. Statisku pretestību rada zem ūdens pavilkts (arī nekustīgs) pludiņš. Tā pludiņa daļa kas pēc balansēšanas atrodas zem ūdens (piemēram ķermenis) statisko pretestību neiespaido. Turpretī virsūdens daļa pakāpeniski iegrimstot palielina pretestību proporcionāli nogrimušās pludiņa daļas tilpumam. 2. no dinamiskās pretestības atkarīga jutība. Dinamisku pretestību rada ūdens pretošanās pludiņa kustībai, kā arī pludiņa masa (protams arī svariņa masa un auklas virsma). Zivij lēni pavelkot ēsmu, tā pludiņa ķermeņa pretestību nejūt, jo pludiņš ir nobalansēts(ķermeņa celtspēks kompensēts ar svariņiem). Pakāpeniski iegrimstot antenai statiskā pretestība pieaug, jo lielāks antenas diametrs jo straujāk. Ja antenas tilpums ir pietiekoši liels, pretestība sasniedz lielumu kad zivs pieliktais spēks ir pa mazu lai turpinātu vilkt. Tā vai nu izspļauj ēsmu vai sāk peldēt uz sānu. Mazu zivju un arī dažu sugu lielo zivju copes ir straujas. Tādos gadījumos pludiņa ķermenis rada dinamisko pretestību atkarībā no savas masas un formas. Jo blīvāks (smagāks) pludiņa materiāls, jo lielāka tam inerce - pretestība kustības sākumā (paātrinājuma laikā). Šis parametrs ir maznozīmīgs. Zivij copējot ir jāiekustina visa sistēma - tā tad arī svina svariņi, kuru masa ir daudzkārt lielāka. Būtiska ir pludiņa ķermeņa forma - jo tā spicāka virzienā uz āķi, jo mazāka ir pretestība kustībai ūdenī (8.at.). Jo mazāks ir pludiņa šķērsgriezums platākajā vietā, jo mazāka ir pretestība. Ķermeņa garumam praktiski nav ietekme uz pretestību, tādēļ iespēju robežās celtspēju palielina palielinot ķermeņa garumu. Formai spoles virzienā ir maza nozīme, pietiekoši ja tā būs ieapaļa. Tātad mazāka dinamiskā pretestība būs, no viegla materiāla gatavotam, adatas formas pludiņam. Savukārt lielāka būs no pudeļu korķa gatavotam cilindriskam pludiņam. Mazāka statiskā pretestība būs ar mazu antenu aprīkotam pludiņam un otrādi. Kā jutīga pludiņa piemērs varētu būt 10. attēlā redzamie. Kā mazjutīgs - 8. attēlā pirmais no kreisās puses. Izvēloties pludiņu ar jūtīgu (tievu piemēram) antenu jāņem vērā arī to, ka ne tikai zivij būs viegli to pavilkt zem ūdens. To viegli izdarīs arī lēna ūdens kustība (ja ēsma skars grunti), vai vējš. Labākai redzamībai nepieciešami pludiņi ar lielāku antenas diametru un garumu, kas nevēlami palielinās antenas tilpumu (pludiņa statisko pretestību). Tādos gadījumos lieto caurplūdes antenas (11.at.), kuru ārējais diametrs ir liels, bet tilpums mazs. Vienkāršojot - tā ir caurulīte kura iegrimstot viegli piepildās ar ūdeni. Vēlams to iegādāties reizē ar pludiņu, tā vieglāk piemeklēt saderīgus izmērus. Maldinošs ir uzskats ka pludiņa jutība atkarīga no antenas materiāla. 9. attēlā redzams iedomāts pludiņš ar gaišu, vieglu antenu un tumšu svina ķīli, pie kura piestiprināta aukla ar svariņu un āķi. Ja apgriezīsim pludiņu otrādi un piestiprināsim auklu pie vieglās antenas, tas peldēs tieši tāpat un tā jutība būs tieši tāda pati, jo lai gan antena tad būs no svina, tās tilpums nebūs mainījies. Protams stabilitāte tādam pludiņam būs katastrofāla, bet ne jau par to šeit ir runa. Celtspēja Izvēloties pludiņa celtspēju jāņem vērā šādi faktori: - cik tālus iemetienus paredzēts izdarīt, - cik stipra ir straume makšķerēšanas vietā, - cik lielu ēsmu paredzēts izmantot un cik lielas būs gaidāmās zivis. Makšķerējot stāvošā ūdenī, tuvāk kā divi makšķerkāta garumi, ar nelielu ēsmu, pietiks ar 1 gramu pludiņa celtspējas. Tālākiem metieniem jau vajadzēs 5g. Ar 15g. pludiņu būs iespējams aizmest ļoti tālu. Pludiņi tāliem metieniem parasti ir aprīkoti ar papildsvaru (tas uzlabo pludiņa aerodinamiskās īpašības). Tādos gadījumos pludiņa celtspēja norādīta kā papildsvars + atlikušais (piemēram 10+3g.). Makšķerējot straumē ar pieturēšanu uz auklu (arī uz pludiņu) iedarbojas ūdens kustība, kas atklana auklu no vertikāla stāvokļa. Palielināt auklas nostiepumu var palielinot svina svariņu, kas savukārt prasa lielākas celtspējas pludiņu. Nelielā straumē pietiks ar 5g. pludiņu, stiprākā var nepietikt ar 15.g. Pludiņa celtspēja šādos gadījumos jānosaka individuāli, jo jāņem vērā vairāki faktori (piem. auklas diametrs, cik kompakti ir svariņi, konkrēti copes apstākļi un t.t.). Lielu lomu šeit spēlē makšķernieka pieredze. Makšķerēšanas stils Pludiņu izvēle atkarībā no makšķerēšanas stila ir materiāls rakstiem citās nodaļās (Makšķerēšanas veidi > Pludiņmakšķerēšana > ... ). Makšķerei bez spoles (arī štekermakšķerei) tie ir fiksētās montāžas pludiņi ar vairākiem auklas stiprinājumiem un garu (bieži metāla) ķīli. Boloņas makšķerei (uzsvars likts uz labāku pludiņa vadīšanu) tie ir slīdošas vai fiksētas montāžas pludiņi ar diviem stiprinājuma punktiem. Match makšķerei (uzsvars likts uz tālāku distanci) tie ir slīdošas vai fiksētas montāžas Wagler tipa pludiņi ar papildsvaru. Protams tik strikts iedalījums ir ļoti nosacīts.

Balansēšana

Lai pludiņš sekmīgi pildītu savu pamatfunkciju tam jābūt pareizi nobalansētam. Pludiņš būs tik jūtīgs uz gremdēšanu cik liels ir tilpums virs ūdens atstātajai pludiņa daļai (parasti antenai). Un attiecīgi uz pacelšanu tik cik sver āķim tuvākais svariņš. Jutība gramos nav gluži tas pats kas vizuāli novērtēta. Jo antena garāka jo labāk saskatāma cope. Lai nesamazinātu jutību tās diametru jāsamazina, kas savukārt neder copējot tālākā distancē. 12.at. redzami pludiņi ar vienāda tilpuma dažādas formas antenām. Zilās līnijas parāda pludiņa iegrimi pie dažādiem noslogojumiem. Visu šo pludiņu jutība ir vienāda. Ja balansē copei uz gremdēšanu, tad atstāj ārā no ūdens lielāko daļu antenas (2. līnija no apakšas 12.at.). Ja balansē copei uz pacelšanu, tad virs ūdens atstāj mazāko daļu antenas. Pludiņus var balansēt copes vietā, tomēr laika ekonomijas dēļ labāk to darīt mājās. Tam labi noderēs caurspīdīgs cilindrisks trauks (vanna protams arī ir labs trauks). Var balansēt jau savāktu sistēmu, pakāpeniski pievienojot svariņus auklai. Tas ir neērti, arī ja ir vajadzība nomainīt kādu no svariņiem uz lielāku vai mazāku. Ērts ir pludiņu balansētājs (13.at.). Balansētājs ir ar neitrālu peldspēju (ne peld, ne grimst). Tajā ievieto pludiņa ķīli, pagriežot rokturi to nofiksē un ievieto traukā ar ūdeni. Ūdenī tas nedaudz jāpakustina, lai pārliecinātos ka uz tā nav nosēdies neviens gaisa burbulis (balansējums būs nepareizs). Tad uz šķīvim līdzīgās platformas novieto visas sistēmas metāla daļas(virpulīti, karabīni, var arī āķi) un atlikušo svaru pievieno no svina svariņiem, tos precīzi piemeklējot. Copējot, uz āķa uzlikta slieka ietekmēs jūtīgu pludiņu, slieku gan nav jāliek balansētājā, bet ņemt vēra to vajag.

Stiprināšana

Daļu no pludiņiem var piestiprināt vienkārši uzverot tos uz auklas. Slīdošos ierobežo ar stoperiem, fiksētos uzverot caurulītes uz pludiņa ķīļa. Sarežģītāk ir ar pludiņiem kuriem ir viens stiprinājuma punkts (piem. Wagler). Lai tie darbotos perfekti (nepītos auklā, labi slīdētu, lidotu) izmanto dažādus stiprinājumus. Viens no stiprinājumu galvenajiem plusiem ir iespēja ērti un ātri mainīt pludiņus. Slīdošajos stiprinājumos (14.at.) var būt keramisks vai bronzas ieliktnis, tas uzlabo slīdamību. Veikalos pieejami dažādi izmēri. Fiksētas montāžas (15.at.) stiprinājumiem ir ļoti dažādi izpildījumi. Kā tos stiprināt pie auklas parasti norāda pamācība uz iepakojuma. Sarežģītākais stiprināšanas veids redzams 16.at., tas paredzēts 15. at. zaļajam stiprinājumam. Tā priekšrocība ir izturība straujos metienos ar smagiem pludiņiem. Pludiņš neaizslīd pa auklu un aukla stiprinājuma vietā neti