Tuesday, March 3, 2009

Pludiņmakšķerēšana

Pludiņi
Pamatzināšanas

Sastāvdaļas

Pludiņus izmanto sistēmas peldspējas palielināšanai. Parasti pludiņš kalpo par zivs piekošanās signalizatoru. Iespējamās pludiņa sastāvdaļas redzamas 1.attēlā. Uz pludiņu var iedarboties šādi ārējie faktori:
- vējš;
- viļņošanās;
- ūdens kustība attiecībā pret pludiņu (straume);
- zivs cope.

Pateicoties pludiņu sastāvdaļu dažādiem izpildījumiem, tie paredzēti dažādiem pielietojumiem.

Ķermenis

Bieži vien pludiņa ķermenī ir sakoncentrēta gandrīz visa pludiņa celtspēja. Apjomīgs pludiņa ķermenis nav vēlama pludiņa sastāvdaļa, taču tas ir optimālākais veids kā palielināt pludiņa celtspēju nepalielinot pārmērīgi antenas garumu vai diametru. Ķermeņa forma stipri ietekmē kustīga pludiņa mijiedarbību ar ūdeni.
Pludiņu ķermeņi izgatavošanā izmantotajam materiālam jābūt maksimāli vieglam un arī mehāniski izturīgam. Pretējā gadījumā tiek izmantots biezs aizsargslānis, kas savukārt padara ķermeni smagāku. Arvien populārāki kļūst sintētiskie materiāli. No dabīgajiem, vēl joprojām, tiek izmantots balsas koks.
Pludiņa ķermeņa krāsai ir otršķirīga nozīme. Zivis neredzēs starpību, vai pludiņš būs pelēks, vai koši sarkans - tās neatšķir krāsas. Attēlā (5.at.) redzamie pludiņi zivij izskatās vienādi. Ņemot vērā, ka zivis skatoties no apakšas, redz pludiņu uz debesu fona, piemērotākā liekas gaiši zila krāsa. Līdzīgi būs ja mēs skatīsimies no neapgaismotas telpas uz logu kurā redzamas debesis. Kādā krāsā jābūt logā iekārtam priekšmetam (pludiņam), lai tas saplūstu ar debesīm? Pat balts priekšmets būs tumšāks par debesīm, par gaiši zilu nemaz nerunājot. Neredzams būs tikai pludiņš, kas izstaros tikpat gaismas cik debesis. Par piemērotu šinī gadījumā varētu uzskatīt pludiņu ar caurspīdīgu ķermeni. Ja tādas zivju sugas kā līdakas, salates, alatas, foreles un sapali ir spējīgi saskatīt priekšmetus virs sevis, tad brekšu, raudu un karūsu redzeslauks to apgrūtina. Ja tiek makšķerēts seklā vietā, vai pusūdenī, zivis var redzēt pludiņu no sāna. Skatoties uz ūdens virsmu no sāna zivis neredz debesis, bet gan gultnes atspulgu. Šinī gadījumā neuzkrītošāks būs tumšākas krāsas pludiņš, atkarībā no gultnes seguma. Ja pludiņš ir liels, ieteicamāks būs raibs krāsojums. Caurspīdīgs pludiņš ir universālāks.
Jautājums par zivju krāsu redzi gan vēl ir diskutējams.

Antena

Pludiņa antena palīdz kontrolēt zivs copi, pateicoties mazākam diametram salīdzinājumā ar pludiņa ķermeni. Tā ,copes laikā, paceļas un iegrimst daudz vairāk nekā ja antenas nebūtu un copi kontrolētu pēc pludiņa ķermeņa iegrimes. Pludiņa antena praktiski ir ķermeņa turpinājums.
Antenai jābūt gatavotai no izturīga materiāla. Ar vieglu antenu aprīkots pludiņš būs stabilāks un tas labāk lidos. Parasti tievas antenas ir gatavotas no metāla stieples, sintētiskās šķiedras vai plastmasas. Resnākas - no koka, sintētiska, poraina materiāla vai pāva spalvas.
Antenas krāsai jābūt labi saskatāmai konkrētos makšķerēšanas apstākļos. Viss universālākā ir koši sarkana krāsa. Parasti antena ir redzama uz debesu vai pretējā krasta atspulga fona (skat. attēlu). Tumšam fonam bieži izmanto dzeltenu, gaišam fonam melnu, ņirbošā ūdenī sarkanu antenu. Tumsā var lietot pludiņus ar fosforizējošu antenas klājumu (pirms katras iemešanas to ar kabatas lukturīti "uzlādējot"). Ērtāk ja antenas zemūdens daļa ir krāsota citā krāsā, būs vieglāk ievērot svariņa pieskaršanos gruntij, par copi "uz pacelšanu" nemaz nerunājot.

Ķīlis

Pludiņa ķīlis palīdz pludiņam noturēt vertikālu stāvokli. Smagāks un garāks ķīlis būs efektīvāks.
Pieturot straumē labāks būs tievs ķīlis.
Parasti tas ir gatavots no metāla stieples, retāk no plastmasas, šķiedras vai koka.

Stabilizators

Lidojuma stabilizators uzlabo pludiņu aerodinamiskās īpašības, līdzīgi kā šautriņai. Praktiski visi pludiņi makšķerēšanai tālāk par 30m ir ar tiem aprīkoti. Viss trauslākā pludiņu sastāvdaļa.
Vējainā laikā stabilizatoram jāatrodas vismaz 1cm zem ūdens līmeņa.
Viļņainā laikā stabilizatori traucēs, labāk ja tie būs mazāki un zemāk.

Papildus svars

Papildus svars pludiņam nepieciešams, lai tāla metiena laikā tas neatpaliktu no pārējās sistēmas.
Papildus svars var būt salikts no vairākām gredzenveida plāksnītēm, kuru daudzumu var regulēt, tā mainot pludiņa svaru.
Papildu svars parasti ir gatavots no misiņa vai svina. Materiālam nav būtiska nozīme. Svins būs smagāks (labāks maināmajām daļām), misiņš - cietāks (labāks fiksējošajam uzgrieznim). Gadījumiem, kad maksimāli jāsamazina svars, paredzēti alumīnija fiksējošie uzgriežņi.

Papildpludiņš

Papildpludiņš, piestiprināts pie tievākas antenas, uzlabo pludiņa saskatāmību, nesamazinot jutību. Copes brīdī, papildpludiņam sasniedzot ūdeni, jutība krasi samazinās un pludiņš nepazūd no redzeslauka (laba izvēle makšķerējot uz "dzīvo").
Papildpludiņam jābūt gatavotam no viegla materiāla.
Vējainā laikā liels papildpludiņš mazinās pludiņa stabilitāti (tas sasvērsies).
Viļņainā laikā tieva antena ar papildpludiņu ir laba izvēle, ja makšķerē vidējā vai tālā distancē. Papildpludiņus var iegādāties veikalā atsevišķi. Tas dod iespēju operatīvi palielināt saskatāmību vai izmainīt antenas krāsu.

Bura

Bura pastiprina pludiņa "buras efektu". Izmanto lai "laistu pa vējam" (piemēram ezerā uz "dzīvo" copējot asarus). Palielina pludiņa saskatāmību nesamazinot jutību (mazs tilpums pie lielas virsmas).

Barotava

Barotava vairāk ir gruntsmakšķeru piederums, tomēr makšķerējot plēsīgās zivis uz dzīvu vai beigtu zivtiņu, barotavā ievietotā, smalkā barība, piesaistīs sīkās zivteles, tātad arī plēsīgās. Ar barotavu aprīkots pludiņš ir pārāk masīvs un skaļš lai to izmantotu miermīlīgāku zivju makšķerēšanā, tomēr nopērkami arī tādi.

Auklas stiprinājumi

Stiprinājumi mēdz būt gan gredzenu, gan caurumu, gan uzmavu veidā - atkarībā no paredzētā pludiņa pielietojuma.
Vējainā laikā labāki ir pludiņi ar vienu stiprinājumu - pašā apakšā.
Pieturēšanai straumē der pludiņi ar stiprinājumu apakšā un pie antenas pamata. Fiksētajiem pludiņiem, ar diviem stiprinājumiem, augšējā stiprinājuma atrašanās vieta krasi iespaido pludiņa uzvedību pieturot straumē.

Pludiņu izvēle

Ideāls pludiņš neeksistē, tāpēc izvēle ir viens vienīgs kompromiss. Izvēle jāizdara atkarībā no makšķerēšana apstākļiem un stila. Kādiem no kritērijiem jādod priekšroka.

Vējš

Vējš ne tikai iedarbojas uz pludiņa virs ūdens esošo daļu, bet arī rada ūdens virsējā slāņa (dažu cm biezumā) kustību. Makšķerējot mierīgā ūdenī vai bez pieturēšanas straumē, izvēle nav grūta. Lai vējš neguldītu pludiņu, antenai jābūt tikai nedaudz virs ūdens, tik cik to ļauj viļņi. Papildpludiņa izmēram jābūt minimālam, jo augstāk virs ūdens tas atradīsies, jo sliktāk.
Lai vēja radītais, kustīgais ūdens virsslānis nestumtu pludiņu, tajā var atrasties tikai tievas(ar mazu pretestību) pludiņa daļas. Pietiekoši, ja tā būs garas antenas zemūdens daļa. Ja pludiņam ir lidojuma stabilizators, tam ir jābūt vismaz 1cm zem līmeņa. Arī pludiņa ķermeņa augšdaļai, ja tā atrodas tuvu ūdens līmenim, jābūt ar mazāku diametru. Makšķerēšanai vējā paredzētam pludiņam vajadzētu būt ar auklas stiprinājumu apakšdaļā, lai aukla (virzienā uz spoli) atrastos zem kustīgā ūdens slāņa. Šādos apstākļos tālākai distancei (arī Match) piemērots būs parasts Wagler tipa pludiņš ar tievu antenu.
Ja kopā ar vēju sākusies ūdens kustība, maz līdzēs nekustīgi nostiprināts slaids pludiņš ar diviem stiprinājuma punktiem. Kompaktāka forma būs efektīvāka (2.at.)

Viļņošanās

Viļņi plašākos ezeros ir ļoti bieži. Makšķerējot atklātākās vietās protams bez viļņiem traucē arī vējš. Viļņi uz pludiņu iedarbojās kā straujas ūdens līmeņa maiņas. Ūdenslīmenim paaugstinoties pludiņš atkarībā no iegrimstošās antenas daļas celtspējas, paceļas kopā ar ūdeni. Ūdenslīmenim krītot pludiņš atkarībā no antenas atkailinātās daļas celtspējas nolaižas kopā ar ūdeni. Ja šajā brīdī kāds no svina svariņiem pieskaras gruntij - pludiņš sagāžas uz sāniem. Liela ietekme ir arī visas sistēmas inercei (masai).

Var izvēlēties pludiņu, kas šūposies kopā ar viļņiem, minimāli mainot iegrimi (4.at. A). Tādā gadījumā kopā ar pludiņu šūposies arī visa sistēma, ēsmu ieskaitot. Ja asaru un citu plēsīgo zivju makšķerēšanā tas netraucē, vai palīdz, tad tādu miermīļu kā līņu, karpu vai brekšu copēšanai tas noteikti nenāks par labu. Pat ja ēsma gulēs uz grunts, zivs to pavelkot ātri vien nonāks saskarē ar "raustīgo" svariņu. Sīkas, asas copes šāds pludiņš uzrādīs saskatāmāk.
Izvēloties pludiņu ar tievu, garu antenu (4.at. B), var panākt, ka pludiņš nereaģēs uz viļņiem - antenas celtspējas ietekme ir niecīga salīdzinājumā ar sistēmas kopīgo masu. Palielinot pludiņa ķermeni un svina svariņu daudzumu, tā palielinot sistēmas masu, var panākt vēl lielāku stabilitāti viļņos. Jo sīkāki viļņi jo mazāka nepieciešamā sistēmas masa. Protams pārlieku lielu masu sajutīs arī zivis. Pludiņa zemūdens daļai jābūt daudzkārt garākai par virsūdens daļu. Pretējā gadījumā pludiņš starp viļņiem gāzīsies uz sāniem, īdzīgi kā 4.at. C. Tad pamanīt sīkākas copes būs praktiski neiespējami. Ja pludiņš izvēlēts un nobalansēts pareizi, tas viļņiem "iet cauri" necilājoties, tikai nedaudz nosveroties viļņu virzienā. Izskatīsies it kā uz katru vilni būtu cope, bet praksē tas netraucē pamanīt zivs darbību ap ēsmu, tikai nedaudz jāpierod. Ja vajadzīgs palielināt antenas diametru, tad tas jādara ar caurplūstošajām antenām (11.at.)
Iespējamie pludiņu varianti makšķerēšanai viļņos redzami 3.at. Pie kam, labajā puse esošais Driftbeeter būs piemērots arī vējam. (Tievās antenas dēļ to būtu grūti nobalansēt, tādēļ tas ir jābalansē līdz iegrime ir līdz ar papildpludiņu. Tad dziļumu ieregulē tā, ka apakšējais sistēmas svariņš atrodas uz grunts, bet ūdenslīmenis ir kādus dažus centimetrus zem papildpludiņa).

Ūdens kustība

Lai izvairītos no pludiņa sasvēršanās ķermeņa formai jābūt kompaktai, pēc iespējas tuvāk punktam no kura iziet aukla uz spoli (7.at.). Tāpat sasvēršanos mazina garāks un tievāks pludiņa ķīlis, tas padara pludiņa stāvokli atkarīgu no auklas nostiepuma virziena. Pludiņam jābūt ar vismaz diviem auklas stiprināšanas punktiem. Viens no piemērotiem variantiem redzams 6.at. Protams auklai jābūt maksimāli tievai, pretēja gadījumā jāpalielina pludiņa celtspēja un svariņu svars. Bet tā jau ir cita tēma - (Makšķerēšanas veidi > Pludiņmakšķerēšana > Pludināšana). Karogveida pludiņi ir laba izvēle makšķerēšanai ar pieturēšanu (mazjūtīgi pret pieturēšanu straumē). Tomēr pludināšanai tie nederēs tieši savas formas dēļ. Pludinot aukla netiek nostiepta virzienā uz augšu, paralēli straumei, bet gandrīz horizontāli, virzienā uz krastu un uz to iedarbojas straume. Pludināšanai stiprākā straumē derēs apaļāki pludiņi. ar lielākām "glisēšanas spējām", tā saucamie vimbu pludiņi. Tie ir mazjūtīgi, bet tāds ir kompromiss.
Ļoti būtiski pludiņa uzvedību straumē iespaido augšējā auklas stiprinājuma atrašanās vieta. Ja tas atradīsies pārāk zemu, pludiņš pieturēšanas brīdī iznirs no ūdens un otrādi - ja pa augstu, tas iegrims. Optimāla stiprinājuma vieta katrai pludiņa formai ir individuāla, tā atkarīga arī no pludiņa iegrimes miera stāvoklī. Kompaktākas formas pludiņu tas ietekmē vairāk.
Makšķerējot mutuļojošā straumē (piem. aiz krācēm) parasti ļauj pludiņam brīvi peldēt, jo pieturot tas sāk svaidīties un cilāties. Tādos gadījumos izmanto mazjūtīgus pludiņus ar īsu un kompaktu antenu.

Jutība

Pludiņa atsaucību uz zivs copi ir grūti formulēt kā parametru. Ar jutību šeit apzīmēsim pludiņa spēju vizuāli uzrādīt pēc iespējas vājāku copi. Lietderīgi būtu jutību sadalīt divās daļās:
1. no statiskās pretestības atkarīga jutība.
Statisku pretestību rada zem ūdens pavilkts (arī nekustīgs) pludiņš.
Tā pludiņa daļa kas pēc balansēšanas atrodas zem ūdens (piemēram ķermenis) statisko pretestību neiespaido. Turpretī virsūdens daļa pakāpeniski iegrimstot palielina pretestību proporcionāli nogrimušās pludiņa daļas tilpumam.
2. no dinamiskās pretestības atkarīga jutība.
Dinamisku pretestību rada ūdens pretošanās pludiņa kustībai, kā arī pludiņa masa (protams arī svariņa masa un auklas virsma).

Zivij lēni pavelkot ēsmu, tā pludiņa ķermeņa pretestību nejūt, jo pludiņš ir nobalansēts(ķermeņa celtspēks kompensēts ar svariņiem). Pakāpeniski iegrimstot antenai statiskā pretestība pieaug, jo lielāks antenas diametrs jo straujāk. Ja antenas tilpums ir pietiekoši liels, pretestība sasniedz lielumu kad zivs pieliktais spēks ir pa mazu lai turpinātu vilkt. Tā vai nu izspļauj ēsmu vai sāk peldēt uz sānu. Mazu zivju un arī dažu sugu lielo zivju copes ir straujas. Tādos gadījumos pludiņa ķermenis rada dinamisko pretestību atkarībā no savas masas un formas. Jo blīvāks (smagāks) pludiņa materiāls, jo lielāka tam inerce - pretestība kustības sākumā (paātrinājuma laikā). Šis parametrs ir maznozīmīgs. Zivij copējot ir jāiekustina visa sistēma - tā tad arī svina svariņi, kuru masa ir daudzkārt lielāka.
Būtiska ir pludiņa ķermeņa forma - jo tā spicāka virzienā uz āķi, jo mazāka ir pretestība kustībai ūdenī (8.at.). Jo mazāks ir pludiņa šķērsgriezums platākajā vietā, jo mazāka ir pretestība. Ķermeņa garumam praktiski nav ietekme uz pretestību, tādēļ iespēju robežās celtspēju palielina palielinot ķermeņa garumu. Formai spoles virzienā ir maza nozīme, pietiekoši ja tā būs ieapaļa. Tātad mazāka dinamiskā pretestība būs, no viegla materiāla gatavotam, adatas formas pludiņam. Savukārt lielāka būs no pudeļu korķa gatavotam cilindriskam pludiņam. Mazāka statiskā pretestība būs ar mazu antenu aprīkotam pludiņam un otrādi. Kā jutīga pludiņa piemērs varētu būt 10. attēlā redzamie. Kā mazjutīgs - 8. attēlā pirmais no kreisās puses. Izvēloties pludiņu ar jūtīgu (tievu piemēram) antenu jāņem vērā arī to, ka ne tikai zivij būs viegli to pavilkt zem ūdens. To viegli izdarīs arī lēna ūdens kustība (ja ēsma skars grunti), vai vējš.
Labākai redzamībai nepieciešami pludiņi ar lielāku antenas diametru un garumu, kas nevēlami palielinās antenas tilpumu (pludiņa statisko pretestību). Tādos gadījumos lieto caurplūdes antenas (11.at.), kuru ārējais diametrs ir liels, bet tilpums mazs. Vienkāršojot - tā ir caurulīte kura iegrimstot viegli piepildās ar ūdeni. Vēlams to iegādāties reizē ar pludiņu, tā vieglāk piemeklēt saderīgus izmērus.
Maldinošs ir uzskats ka pludiņa jutība atkarīga no antenas materiāla. 9. attēlā redzams iedomāts pludiņš ar gaišu, vieglu antenu un tumšu svina ķīli, pie kura piestiprināta aukla ar svariņu un āķi. Ja apgriezīsim pludiņu otrādi un piestiprināsim auklu pie vieglās antenas, tas peldēs tieši tāpat un tā jutība būs tieši tāda pati, jo lai gan antena tad būs no svina, tās tilpums nebūs mainījies. Protams stabilitāte tādam pludiņam būs katastrofāla, bet ne jau par to šeit ir runa.

Celtspēja

Izvēloties pludiņa celtspēju jāņem vērā šādi faktori:
- cik tālus iemetienus paredzēts izdarīt,
- cik stipra ir straume makšķerēšanas vietā,
- cik lielu ēsmu paredzēts izmantot un cik lielas būs gaidāmās zivis.
Makšķerējot stāvošā ūdenī, tuvāk kā divi makšķerkāta garumi, ar nelielu ēsmu, pietiks ar 1 gramu pludiņa celtspējas.
Tālākiem metieniem jau vajadzēs 5g. Ar 15g. pludiņu būs iespējams aizmest ļoti tālu. Pludiņi tāliem metieniem parasti ir aprīkoti ar papildsvaru (tas uzlabo pludiņa aerodinamiskās īpašības). Tādos gadījumos pludiņa celtspēja norādīta kā papildsvars + atlikušais (piemēram 10+3g.).
Makšķerējot straumē ar pieturēšanu uz auklu (arī uz pludiņu) iedarbojas ūdens kustība, kas atklana auklu no vertikāla stāvokļa. Palielināt auklas nostiepumu var palielinot svina svariņu, kas savukārt prasa lielākas celtspējas pludiņu. Nelielā straumē pietiks ar 5g. pludiņu, stiprākā var nepietikt ar 15.g. Pludiņa celtspēja šādos gadījumos jānosaka individuāli, jo jāņem vērā vairāki faktori (piem. auklas diametrs, cik kompakti ir svariņi, konkrēti copes apstākļi un t.t.). Lielu lomu šeit spēlē makšķernieka pieredze.

Makšķerēšanas stils

Pludiņu izvēle atkarībā no makšķerēšanas stila ir materiāls rakstiem citās nodaļās (Makšķerēšanas veidi > Pludiņmakšķerēšana > ... ).
Makšķerei bez spoles (arī štekermakšķerei) tie ir fiksētās montāžas pludiņi ar vairākiem auklas stiprinājumiem un garu (bieži metāla) ķīli.
Boloņas makšķerei (uzsvars likts uz labāku pludiņa vadīšanu) tie ir slīdošas vai fiksētas montāžas pludiņi ar diviem stiprinājuma punktiem.
Match makšķerei (uzsvars likts uz tālāku distanci) tie ir slīdošas vai fiksētas montāžas Wagler tipa pludiņi ar papildsvaru.

Protams tik strikts iedalījums ir ļoti nosacīts.


Balansēšana

Lai pludiņš sekmīgi pildītu savu pamatfunkciju tam jābūt pareizi nobalansētam. Pludiņš būs tik jūtīgs uz gremdēšanu cik liels ir tilpums virs ūdens atstātajai pludiņa daļai (parasti antenai). Un attiecīgi uz pacelšanu tik cik sver āķim tuvākais svariņš. Jutība gramos nav gluži tas pats kas vizuāli novērtēta. Jo antena garāka jo labāk saskatāma cope. Lai nesamazinātu jutību tās diametru jāsamazina, kas savukārt neder copējot tālākā distancē. 12.at. redzami pludiņi ar vienāda tilpuma dažādas formas antenām. Zilās līnijas parāda pludiņa iegrimi pie dažādiem noslogojumiem. Visu šo pludiņu jutība ir vienāda. Ja balansē copei uz gremdēšanu, tad atstāj ārā no ūdens lielāko daļu antenas (2. līnija no apakšas 12.at.). Ja balansē copei uz pacelšanu, tad virs ūdens atstāj mazāko daļu antenas.
Pludiņus var balansēt copes vietā, tomēr laika ekonomijas dēļ labāk to darīt mājās. Tam labi noderēs caurspīdīgs cilindrisks trauks (vanna protams arī ir labs trauks). Var balansēt jau savāktu sistēmu, pakāpeniski pievienojot svariņus auklai. Tas ir neērti, arī ja ir vajadzība nomainīt kādu no svariņiem uz lielāku vai mazāku. Ērts ir pludiņu balansētājs (13.at.). Balansētājs ir ar neitrālu peldspēju (ne peld, ne grimst). Tajā ievieto pludiņa ķīli, pagriežot rokturi to nofiksē un ievieto traukā ar ūdeni. Ūdenī tas nedaudz jāpakustina, lai pārliecinātos ka uz tā nav nosēdies neviens gaisa burbulis (balansējums būs nepareizs). Tad uz šķīvim līdzīgās platformas novieto visas sistēmas metāla daļas(virpulīti, karabīni, var arī āķi) un atlikušo svaru pievieno no svina svariņiem, tos precīzi piemeklējot. Copējot, uz āķa uzlikta slieka ietekmēs jūtīgu pludiņu, slieku gan nav jāliek balansētājā, bet ņemt vēra to vajag.

Stiprināšana

Daļu no pludiņiem var piestiprināt vienkārši uzverot tos uz auklas. Slīdošos ierobežo ar stoperiem, fiksētos uzverot caurulītes uz pludiņa ķīļa. Sarežģītāk ir ar pludiņiem kuriem ir viens stiprinājuma punkts (piem. Wagler). Lai tie darbotos perfekti (nepītos auklā, labi slīdētu, lidotu) izmanto dažādus stiprinājumus. Viens no stiprinājumu galvenajiem plusiem ir iespēja ērti un ātri mainīt pludiņus. Slīdošajos stiprinājumos (14.at.) var būt keramisks vai bronzas ieliktnis, tas uzlabo slīdamību. Veikalos pieejami dažādi izmēri. Fiksētas montāžas (15.at.) stiprinājumiem ir ļoti dažādi izpildījumi. Kā tos stiprināt pie auklas parasti norāda pamācība uz iepakojuma. Sarežģītākais stiprināšanas veids redzams 16.at., tas paredzēts 15. at. zaļajam stiprinājumam. Tā priekšrocība ir izturība straujos metienos ar smagiem pludiņiem. Pludiņš neaizslīd pa auklu un aukla stiprinājuma vietā neti

Spiningošana pamatzināšanas

Spiningošanu var uzskatīt par vienu no sportiskākajiem makšķerēšanas veidiem, tikai mušiņmakšķerēšana atstāj sportiskāku iespaidu. Par spiningošanu varētu uzskatīt makšķerēšanu velkot ēsmu, ietinot auklu. Spiningošanas galvenā doma ir imitēt kustīgu "barību" plēsīgajām zivīm, spēlēt uz to refleksiem. Spiningošanas rīkus piemeklē atkarībā no spiningošanas stila. Vieglo spiningu parasti izmanto asaru, foreļu un sapalu spiningošanai. Tas nenozīmē ka ar šādu spiningu var vilkt tikai mazas zivis, šāds spinings ir piemērots vieglas ēsmas iemešanai. Kāts var būt vienrocīgs vai divrocīgs, atkarībā no makšķernieka ieradumiem un fiziskā spēka. Parasti līdz 2.10m garš, piemērots līdz15g svara iemešanai. Aukla - monofīlā 0.15÷0.2mm. Metāla pavadiņu nelieto. Bezinerces spole no 2000, 2500 sērijas Kā ēsmu izmanto sīkus rotējošos vizuļus (0÷2Nr.), arī voblerīšus, gumijzivtiņas, devonus un citus atbilstoša svara mānekļus. Nepieciešamības gadījumā pie auklas piestiprina papildus svariņu, tomēr tas palielina iespēju, ka metiena laikā vizulis sapīsies auklā. Vidējo spiningu parasti izmanto zandartu, sapalu, mežavimbu un līdaku spiningošanai. Sistēma

Kāts parasti 210÷300cm garš, divrocīgs, paredzēts 15÷35g svara iemešanai Aukla monofīlā 0.25÷0.35mm vai pītā 0.12÷0.2mm. Spole - bezinerces no 2500 vai 3000 sērijas. Derēs arī spiningošanai piemēroti multiplikatori. Kā ēsmu izmanto visu veidu atbilstoša svara vizuļus, gumijzivtiņas vai ēsmas zivtiņas. Ja ir iespēja ka pieķersies līdaka, būs drošāk, ja lietosiet metāla pavadiņu. Papildus svariņi nav nepieciešami. Smago spiningu parasti izmanto līdaku, lašu, taimiņu un samu spiningošanā, kā arī spiningošanai jūrā. (Šeit nav runa par tā saucamo big game velci) Sistēma

Kāts divrocīgs, virs 2m garš, paredzēts svara virs 30g iemešanai. Aukla monofīlā 0.35÷0.5mm, vai labāk pītā 0.16÷0.35mm. Spole bezinerces no 3000 vai lielākas sērijas. Piemērotāka ir multiplikatora spole, taču jārēķinās ar tās cenu un iemetienu tehniku. Lietderīgi lietot metāla pavadiņu. Kā ēsmu izmanto lielus šūpojošos vizuļus, gumijzivtiņas un voblerus. Spiningu var izmantot makšķerēšanai jūrā, tikai tad, ja ir pārliecība ka inventārs tam ir paredzēts, it sevišķi tas attiecas uz spoli. Pretējā gadījumā sāļais jūras ūdens to ātri sabojās. Šī paša iemesla dēļ arī vizuļi pēc izmantošanas sāļā ūdenī ir jānoskalo.

Ultra vieglo spiningu lieto foreļu, ruduļu un pat visu miermīlīgo zivju spiningošanā. Kāts līdz 2.70m garš, paredzēts mazu svaru iemešanai (vēlams 1g un mazāk). Aukla monofīlā 0.1÷0.2mm, vai pītā 0.06mm. Spole - bezinerces no 1000 vai 2000 sērijas. Izvēloties spoli ieteicams pievērst uzmanību mach spolēm. Tā kā tās paredzētas makšķerēšanai ar pludiņu angļu stilā to bremze piemērota tievām auklām, kas ir liels pluss. To mīnuss ir lielais pārnesums (1:6.2), bet ir pieejamas arī ar standarta pārnesumu, tā tad arī būtu laba izvēle. Kā ēsmu izmanto ultra vieglus rotiņus, arī 00Nr., retāk 0 Nr. (MEPPS 00Nr.rotinji sver 1.5g). Efektīgi ir rotiņi ar uz trīsžubura uzsietu mušu. Oriģinālās mušas ir no stingras šķiedras lai nesakļautos rotiņu ātri velkot. Diemžēl tās traucē tādu 00Nr. rotiņu normāli iemest. Labāk uzvedās no marabu spalvām pašrocīgi uztīts trīsžuburis, samirkstot tas uzvedās kā papildus svars. Ļoti efektīgi ir sīki(zem 3cm) tvisteri un džigi komplektā ar 0.5÷2g smagu svina galvu vai volframa mormišku. Ar ultra vieglu spiningu nav problēmu iemest arī maijvaboli, lielāku kāpuru vai slieku. Tad noderēs garāks kāts efektīgākai pieciršanai. Bez paša spininga un vizuļu kastes, spiningotāja ekipējumā jābūt vēl gafam, vai uztveramajam tīkliņam un standziņām āķa izņemšanai. Ja spiningo no krasta, nostaigājot lielus attālumus, parocīga ir mušiņmakšķernieku veste. Pa daudzajām vestes kabatām sašķiro vizuļu kastītes pēc vizuļu lieluma vai tipa un tad, lai apmainītu vizuli, nebūs jānoņem mugursoma. Labi noder arī polarizētā stikla brilles. Spiningošanas tehnika ir nedaudz vienkāršojusies sakarā ar bezinerces spoļu popularitāti. Agrāk, kad spiningoja izmantojot inerces spoles, iesācēju galvenā problēma bija auklas samudžināšanās neveikli bremzējot spoli. Tagad inerces spoles (galvenokārt Krievijā ražotās "Ņevskaja" tipa spoles) vēl var redzēt velcētāju vai sevišķi taupīgu un konservatīvu spiningotāju ekipējumā. Pirms katras makšķerēšanas jāpārbauda, kā noregulēta spoles bremze. Ne vienmēr spininga vājākais posms ir aukla. Mīkstiem spiningiem tas parasti ir kāts. Tāpēc bremze jāregulē slogojot visu spiningu, nevis vienkārši pavelkot aiz auklas. Nostiep auklu 90° leņķī attiecībā pret kātu, tuvu pie maksimālā pieļaujamā, tad atlaiž bremzi līdz aukla sāk notīties no spoles. Metieni var būt dažādi - no sāna(maksimāli tālu), no augšas(maksimāli precīzi) vai no apakšas. Kādu iemetienu izmantot parasti nosaka vietējie apstākļi - krūmi pa kreisi, pa labi, aiz muguras vai virs galvas u.t.t. Vistālāk metiens izdosies, ja vizulis "aizlidos" 45° leņķī, slīpi uz augšu. Pa vējam jāmet nedaudz augstāk, pret vēju - zemāk. Izpildot metienu jāizmanto spininga kāta elastība, līdzīgi kā katapultu. Ja ēsmas svars atbilst kāta elastībai, tas izdodas pavisam viegli. Ja vizulis būs par smagu, pie sparīgākiem metieniem tie būs neprecīzi, jo kāts nevadīs vizuli bet drīzāk otrādi. Un metiens nebūs tik tāls kā ar cietāku kātu. Turpretī, ja vizulis būs pa vieglu, vai kāts pa cietu, metiena laikā kāts ar šņākoņu šķels gaisu, tomēr vizulis tālu neaizlidos. Šinī ziņā universālāki ir kāti kuriem elastīga ir spice, bet pats kāts cietāks. Taču, kā jau visi universālie rīki, arī tāds kāts zaudē salīdzinājumā ar saskaņotu kātu un svaru. Pirms vizulis iekritis ūdenī, der auklu ar pirkstu nedaudz piebremzēt, tad tas neiekritīs ūdenī plakaniski un kritiens izdosies daudz klusāks. Tāpat bezinerces spoles lociņu vēlams aizvērt ar roku, nevis izmantojot automātiku, mocīt spoli un citu makšķernieku pacietību. Kluss un precīzs metiens ir tikai daļa no nepieciešamajiem priekšnosacījumiem. Nemazāk svarīga ir vizuļa vadīšana. Ļoti izplatīta iesācēju kļūda ir sākt auklas ietīšanu tūlīt pēc vizuļa kritiena ūdenī. Būtu jāzina aptuvenais dziļums konkrētajā vietā, ko var uzzināt ļaujot vizulim vienreiz sasniegt gultni. Nākošreiz jāsāk ietīt auklu nedaudz ātrāk, ar aprēķinu, ka vizulis virzīsies ap 0.3÷1.5m attālumā no gultnes. Lai cik tas arī nepatīkami nebūtu, bet vizulis jāmet un jāvada tieši tur, kur to var visvieglāk noraut. Jāiemet pie nokrituša koka, tad jāvelk gar tā zariem, pēc iespējas tuvāk kokam un gultnei, jo tieši tur būs noslēpusies makšķerētā zivs. Pēc straumes virmojuma jāuzmin, kur atrodas sieksta vai akmeņi. Un tā nepārtraukti, metienu pēc metiena. Ne jau par velti mazo upju spiningotāji tehniskā ziņā ir galvu pārāki par ezeru spiningotājiem. Lielākā daļa plēsīgo zivju gādā sev barību tiešā gultnes tuvumā. Ja dziļums ir virs 3m, tad sapalus un salates var meklēt arī ūdens virsējos slāņos. Spiningojot upēs, jāņem vērā straumes virziens un stiprums. Pret straumi jāvelk lēnāk, pa straumi ātrāk. Ja vizulis šķērso ūdens slāņus ar dažādiem straumes ātrumiem, vilkšanas ātrumu maina tā, lai auklas nostiepums pieturētos līdzīgs, kā velkot stāvošā ūdenī. Ja vizuli velkot normālā ātrumā tas tomēr skar grunti, paceļot spininga kātu vertikālā stāvoklī vizulis peld seklāk un otrādi. Bieži lai sasniegtu vēlamo dziļumu, vizulis ir jāvelk ļoti lēni, nelīdz pat kāta spices nolaišana līdz ūdenim. Tādos gadījumos, spiningojot ar rotējošajiem vizuļiem, tie nesāk rotēt, tāpēc, pirms auklas ietīšanas, ar kātu jāizdara strauja kustība savā virzienā. Tad nebūs šaubu, vai vizulis rotē, vai nē. Ja āķis ieķeras siekstā vai aizķeras aiz akmeņa un vienīgais veids kā to atbrīvot ir vilkt aiz auklas, tad pirms to darīt, ir ieteicams izmainīt auklas vilkšanas virzienu. Piemēram - paiet pārdesmit metrus uz leju pa krastu, bet ja makšķernieks ir laivā, tad ir iespēja vilkt pretējā virzienā. Spiningojot sīkās upītēs vizuļa āķis visai bieži ieķeras ūdenī iekritušos kokos. Ja tas ir noticis līdz 4m no krasta, tad var līdzēt ar krasta krūmos nogrieztu kārti ar žākli galā. To, bīdot pa auklu, pastum vizuli auklas nostiepumam pretējā virzienā. Ir pieejami speciāli āķu atkabinātāji, kurus uzver uz makšķerauklas un piesietus atsevišķā auklā palaiž slīdēt līdz vizulim. Tad paraustot aiz vienas un otras auklas panāk āķa atkabināšanos. Ja spiningo ar dārgiem vobleriem, vietās kur draud to noraušana, ir lietderīgi padomāt par āķa atkabināšanai paredzēto piederumu iegādi, tā būs lētāk. Ja, neveiksmīgi izpildot metienu, vizuli pārmet pāri nolīkuša koka stumbram, tad nevajadzētu to lēnām vilkt atpakaļ pāri kokam, tas noteikti ieķersies. Labāk to pievilkt tuvāk kokam, līdz paliek kādi 30cm un tad izdarīt strauju rāvienu. Praktiski vienmēr, centrbēdzes spēku ietekmē, vizuļa āķis pat netuvojas kokam. Gadījumā ar daudzāķu vobleri varētu arī neizdoties. Ja pārmet vizuli pāri zariem un tas karājās zem tiem, tad vajadzētu divreiz padomāt, varbūt pareizāk būtu nevis ievilkt vizuli zaros, bet aizķert to ar kādu koku vai citu spiningu, nokabināt un caur zariem izvilkt tikai auklu. Ja tomēr vizulis ieķeras zaros un tie ir tievi, var mēģināt atbrīvot vizuli izdarot ar kātu rāvienus, līdzīgi kā ar pātagu, vienlaicīgi sekojot lai tas neskādētu spininga kātam. Izvēloties vizuļus jāņem vērā, ka katram vizuļu modelim ir savs grimšanas ātrums un auklas nostiepums, kas savukārt prasa individuālu pieeju. Spiningojot seklās upēs, kur vizuļu vadīšanas prasmei ir augstākas prasības, nav viegli, nomainot rotiņu pret vobleri, vienlaicīgi izmainīt atbilstoši vadīšanas stilu. Visuniversālākais vizulis domājams ir vidēja izmēra rotiņš. Ar to var ķert sākot no sprīža izmēra asariem un beidzot ar līdz 3kg līdakām. Lietot pavadiņu vai nē, tas ir paša makšķernieka ziņā. Vienkāršojot var teikt, ka auklu pārkodīs katra 7. līdaka. Ja lieto pīto auklu, tad varbūt katra 15. Ja spiningo ar lieliem vizuļiem un tikai līdakas, tad pavadiņu vajadzētu lietot. Turpretim spiningojot ar nelielu rotiņu, ar sapaliem, asariem vai forelēm bagātās vietās, pavadiņas lietošana ir visai nelietderīga, pavadiņa tomēr traucē. Spiningošanas vietas izvēle ir pilnīgi atkarīga no zivju sugas, kuru makšķerē. Ezeros tās ir bedres, sēkļi un citi reljefa nelīdzenumi. Tāpat arī zāļaini līči vai zāļu saliņas. Upēs izvēle ir lielāka. Dziļas atstraumes, bedres, sēkļu malas, aiz akmeņiem, siekstām, zem kokiem, mierīgi līči ar slēptuvēm u.t.t. Izvēlētā vieta jāapspiningo sākot no krastam tuvākajiem ūdeņiem. No sākuma it kā iztaustot dziļumu un to vai nav "ķērāju". Cik reizes jāmet vizulis vienā vietā nav zināms. Nav retums gadījumi, kad upē, pie telts aiz garlaicības tiek spiningots vai visu dienu un vakarā tomēr zivs ir galā. Ja vieta neierobežojās ar vienu vienīgu akmeni, tad tur var noķert ne vienu vien spuraini, vajag tikai nogaidīt kādu pus stundu. Tas attiecās arī uz līdakām, pie kam, tās ir drošākas par citām zivīm. Sapali turpretim pazūd uz ilgu laiku. Kad zivs ir pieķērusies, jānovērtē situācija, varbūt jau laicīgi jāiet pa krastu uz lēzenāku vietu, tālāk no ūdenī iekritušiem kokiem. Varbūt jāpalūdz kolēģis, lai paceļ laivas enkuru un sagatavo uztveramo tīkliņu. Ja zivi paredzēts ņemt ar roku, jau laicīgi jānoskaidro kur ieķēries āķis, var gadīties ka tas atrodas pie žaunām, tad jāuzmanās no roku savainošanas. Ja zivs noķerta ar vobleri, viens no āķiem var būt brīvs un traucēt zivi uzķert ar tīkliņu.

Gruntsmakšķerēšana

Gruntsmakšķerēšana.

Par makšķerēšanu ar gruntsmakšķeri varētu uzskatīt makšķerēšanu, kad ēsmas dziļumu kontrolē par atskaites punktu izmantojot gultni. Nevis ūdens virsmu kā pludiņmakšķerei. Makšķerēšana ar gruntsmakšķeri ir visai pasīvs makšķerēšanas veids, līdz brīdim, kad sāk intensīvi ķerties. Visbiežāk ar gruntsmakšķeri makšķerētās zivis ir - vimbas, vēdzeles, zuši, sami, butes, zandarti, arī baltās zivis. Gruntsmakšķeres pamatā var iedalīt divās grupās - ar fiksētu svariņu un ar slīdošu svariņu. Gruntsmakšķeres ar fiksētu svariņu(skat 1.at.) izmanto ūdenstilpēs ar dūņainu gultni, vai gadījumos kad ēsmu vēlams turēt lielākā attālumā no gultnes. Šis ir iecienītākais gruntsmakšķeres veids makšķerēšanai zem ledus. Kā galvenais fiksētā svariņa trūkums ir mazāka jutība copes brīdī. Arī pretestība ko jūt zivs ņemot ēsmu ir lielāka, pie kam jā tā velk ēsmu virzienā uz makšķernieku, tiks vilkts svariņš, un makšķernieks krastā labākajā gadījumā jutīs tikai nelielu auklas atslābumu. Visticamāk zivs sajutusi svariņa pretestību ēsmu izspļaus. Rezultātā lietojot lielus svariņus(stiprā straumē) šis gruntsmakšķeres veids ir mazāk efektīvs. No plusiem jāmin iespēja ērti izmantot divas pavadiņas, tādā veidā piedāvājot zivīm divas dažādas ēsmas, vai arī pasniegt to dažādos dziļumos. Rezultātā ātrāk var uzzināt kā tikt pie zivīm. Ņemot vērā lielo šī veida gruntsmakšķeru tendenci mudžināties metiena brīdī, būtu jālieto pavadiņu distanceri. Gruntsmakšķeres ar slīdošu svariņu(skat 2.at.) izmanto ūdenstilpēs ar stingrāku gultni. Nelietojot papildus pludiņu ēsma atradīsies uz grunts, kas parasti ir pieņemami. Ja gruntsmakšķere ar slīdošo svariņu ir apgādāta ar pavadiņas distanceri, vienmēr varēs sajust pat vismazāko copi. Kā trūkums jāmin grūtības lietojot divas pavadiņas. Arī zivs izvadīšana ir mazliet grūtāka - lielāka iespēja zivij norauties, bet ne gadījumā kad lieto neliela svara svariņu. Copes uzrādīšanai izmanto dažādus palīglīdzekļus. Sākot ar auklā iekārtu zvaniņu un beidzot ar speciāliem skaņas un gaismas signalizatoriem. Makšķerējot baltās zivis ir svarīgi laikus piecirst. Tāpēc labāki rezultāti sasniedzami turot makšķeri auklu pieturēt ar pirkstu, vai vērot kāta spici. Zvaniņi vairāk piemēroti vimbu, samu, vēdzeļu un citu plēsīgo zivju makšķerēšanai. Tumšā laikā pie spices var piestiprināt luminiscējošo ampulu. Elektriskie copes uzrādītāji prasa kopšanu(tīrīšanu, bateriju nomaiņu), ir sarežģītāk lietojami un visai dārgi. Pārdošanā ir speciālas gruntsmakšķeres spices(lokanas, košā krāsā), pieskrūvējamas pie kāta. To darbības princips ir tāds pats kā ziemas makšķerītes sardziņam. Gruntsmakšķerei noder ciets spininga kāts. Bet efektīvāki protams būs speciālie gruntsmakšķeres kāti - piemēroti liela svara (feeder) iemešanai, bet ar izteikti mīkstu spicīti copes noteikšanai. Komplektā var būt vairākas spicītes ar dažādu jutību. Kāta garums atkarībā no metiena tāluma, robežās no 1.8 līdz 4m. Parasti ap 2.70m garš kāts ir kā laikā. Ar pārāk īsu kātu būs grūtāk akmeņainās vietās izvelkot vadīt svariņu un zivi. Kā spole der parastā inerces, "Ņevskij" tipa spole. Labāka būs izturīga bezinerces spole, vai pat multiplikatora spole. Gruntsmakšķere gandrīz vienmēr tiek novietota uz stutes, ar rokturi uz zemes, rezultātā spole bieži saskaras ar smiltīm u.t.t. Tādos apstākļos bezinerces un multiplikatora spoles būs pastāvīgi jātīra un nekalpos ilgi. Inerces spole tādā ziņā ir praktiskāka un stipri lētāka. Aukla atkarībā no tā cik smags svariņš jāiemet un cik smagas zivis iecerēts izvilkt. Parasti lieto vienšķiedras auklu, no 0.3 līdz 0.5mm diametrā, vai pīto 0.15 līdz 0,30mm. Pavadiņu 0.18 līdz 0.25mm baltajām zivīm, 0.22 līdz 0.3mm vēdzelēm un zušiem, 0.3 līdz 0.4mm samiem(ja neesiet optimists, derēs arī 0.28mm). Ja ūdens nav dzidrs var lietot pavadiņu no pītās auklas. Svariņu izvēlas atkarībā no metiena tāluma un straumes stipruma. Svariņa svars stāvošā ūdenī, tālam metienam - 30g pilienveida. Straujākai upei(Gauja, Salaca) - 80g. Vimbu laikā, kad ūdens augstāks, lieto smagākus gredzenveida, vai diskveida svariņus. Efektīga ir pavadiņas distanceru lietošana (skat 3.at.). Nopērkami dažādu konstrukciju un izmēru distanceri. Tos līdzīgi kā daudzus citus gruntsmakšķerēšanas papildpiederumus ir radījuši karpu makšķernieki. Vācieši(kā zināms - visai pedantiska tauta) iesaka visus pavadiņu un pamatauklu savienojošos mezglus, gredzenus un virpulīšus paslēpt plastikāta caurulītēs, tā vēl vairāk samazināt auklas mudžināšanās iespēju. Izvēloties makšķerēšanas vietu jāpievērš uzmanība gultnei - vai nav akmeņi, starp kuriem varētu iesprūst svariņš. Tuvāk krastam esošie akmeņi nav bīstami, paceļot kātu, svariņš peldēs tuvu ūdens virsmai. Ja tomēr nav izvēles un jāmakšķerē vietā ar akmeņainu gultni, tālu no krasta(jūrā), tad var lietot svariņa pacēlēju (skat 4.at.). Tas darbojās līdzīgi kā dziļuma stūre(mēlīte) voblerim, tikai otrādi. Pietiekoši ātri velkot svariņš uzpeld drošā dziļumā. Diemžēl pacēlējs pastiprina iespēju pavadiņai samudžināties, tādēļ būtu kopā ar pacēlēju jālieto arī pavadiņas distancers. Tas protams visu sarežģī, bet tad nebūs gadījumi, kad pēc pusstundas garlaicīgas nīkšanas pie gruntenes, to izvelkot izrādās, ka pavadiņa tā sapiņķerējusies ap pamatauklu, ka atrodas pie paša svina. Ēsma protams sen jau norauta, zivij nebija pa spēkam pacelt svina grimuli, lai padotu ziņu copmanim. Ja svariņš iesprūst starp akmeņiem nākas noraut gabalu pamatauklas un visu pavadiņu. Lietojot resnu pamatauklu tas nemaz nav tik viegli izdarāms. Reiz bija gadījums: Trīs vīri makšķerēja Aiviekstē samus. Bija vēls vakars, gruntenes tika pārbaudītas un aprīkotas ar svaigām vardēm, tā sakot visi cerēja uz veiksmīgu nakts copi, sēžot pie ugunskura. Taču vienam gruntenei svins iesprūda akmeņos pavisam tuvu krastam. Togad bija auksta vasara, un arī kājas apautas, negribējās neparko brist ūdenī. Ņemot vērā ka tieši uz tās makšķeres bija nesamērīgi resna aukla, lai arī vienšķiedras, taču 0.8mm bija iespaidīgi. Pie tam makšķeres īpašnieks bija to ļoti saslavējis saviem copes biedriem - nu īsta superaukla, visus akmeņus izvelkot kā niekus. Redzot ka biedri gaida demonstrāciju, lielībnieks, aptinis auklu ap roku, sāka no visa spēka vilkt. Taču bez rezultātiem, arī draugi jau sāka smīkņāt un izteikt dažādas piezīmes. Aptinis auklu vairākas reizes ap jostasvietu un piezīmējis, ka parasti viņš to dara tā, sāka kārpīties kā traktors, iekaroties auklā ar visu svaru. Akmeņi tādu slodzi neturēja un atlaida svinu. Grimulis ar šņākoņu izlidoja no ūdens un trāpīja pa vilcēja mīkstāko ķermeņa daļu. Āķis par laimi copmani neķēra, tāpēc vīrs tika cauri ar pamatīgu zilumu, ja neskaita to, ka saņēmis šāvienu ar svinu viņš iekūleņoja ugunskurā. Klusumu uz ūdens pārtrauca smieklu un visai krievisku lamuvārdu maisījums. Atliek tikai secināt - ja iesprūdušu grunteni velk līdzīgā veidā - jālieto pītā aukla, tā nav tik elastīga. Lai izvairītos no pamatauklas raušanas, var lietot svariņa turētāju(nejaukt ar svaru vērotājiem). Tas jāmontē starp svariņu un pamatauklu. Aizķeršanās gadījumā makšķernieks zaudē tikai svariņu. Ja aizķeras āķis, tad protams tikai pavadiņu. Makšķerējot baltās zivis obligāta ir iebarošana. Var svariņa vietā, vai kopā ar to piestiprināt pie auklas miniatūru barotavu(feeder). Barotavā iepilda aromātisku iebarošanas putru.

Sistēmas:

SistēmaSistēma

Sistēma

Sistēma